Publicētas sešas jaunas lasāmgrāmatas
Informējam, ka platformā "Māconis" publicētas sešas jaunas lasāmgrāmatas:
Arno Jundze "Bergs & relikviju mednieki";
Rainis "Daugava";
Džordžs Orvels "1984";
Džordžs Orvels "Dzīvnieku ferma";
Agnese Vanaga, Agate Lielpētere "Pagalma enciklopēdija jeb Kas tad tas?";
Vitālijs Rakstiņš "Digitālā detoksikācija".
Lasāmgrāmatas pieejams to skolu lietotājiem, kuras abonē "Māconi" pēc modeļa "Visai skolai", kā arī "Izglītības posmam" atbilstoši grāmatā norādītajam vecumposmam.
Lasi grāmatas skolā, mājās, parkā vai automašīnā, jo viss, kas nepieciešams, ir viedtālrunis, planšetdators vai dators ar interneta pieslēgumu!
Bergs & relikviju mednieki (Arno Jundze)
Lasāmgrāmata paredzēta vidusskolai.
Dievs uzrunāja Mozu un ieaicināja viņu mākonī, kur Mozus palika četrdesmit dienas. Viņi abi nespēja iedomāties, kādas sekas tas izraisīs…
Jau gadu tūkstošiem ticības fanātiķi un reliģiskie ordeņi, diktatori, lielvalstu slepenie dienesti, dēkaiņi un zemiski bandīti, ejot pāri līķiem, cenšas atrast pravieša Mozus aprakstīto Liecības šķirstu, noslēpumainos kristālus un īpašo priestera tērpu, kuru uzvelkot, iespējams sazināties ar Augstāko. Daži tic – viņi meklē svētās relikvijas, bet citi ir pārliecināti – Mozus tautieši redzējuši citplanētu supertehnoloģijas, kas spēj izraisīt vadāmas zemestrīces un uguns viesuļus, gluži kā 21. gadsimta klimatiskie ieroči.
Šo samudžināto sazvērestību spēs atrisināt tikai viņš – profesionālais basketbola leģionārs un miesassargs Ronalds Bergs. Viņa dzīvība ir briesmās, jo Bergu vajā visi. Tomēr arī Bergam ir cietas dūres, savāda humora izjūta un savs slepenais ierocis – Linda Mīļā. Kad vajadzēs nolaupīt Venēcijas Svētā Marka bazilikā noslēpto teitoņu kartes daļu – palīdzēt spēs tikai viņa. Ja vien neiesprūdīs šaurā bezizejā.
Vecās Derības praviešu mīklas, teitoņu ordeņa slepenie plāni, Ahnenerbe noslēpumi, nacionālboļševiki, lielvalstu militārie projekti, asinis stindzinoša pakaļdzīšanās Romā un neticams fināls kādā Kurzemes mazpilsētā.
Daugava (Rainis)
Lasāmgrāmata paredzēta pamatskolai un vidusskolai.
Raiņa dramatiskā poēma “Daugava” (apakšvirsraksts – “Sērdieņu dziesma”) iznāca 1919. gada septembrī – bermontiādes dienās. Sajūsma par šo grāmatu bijusi tik liela, ka iedvesmas spēka ziņā tā līdzinājusies vesela karavīru pulka cīņas sparam.
“Daugavā” izteikts dzejnieka noskaņojums un pārdzīvojums latviešu tautai smagajos Pirmā pasaules kara un revolūciju juku laikos un atainojas Raiņa ideja par nacionālu, brīvu, demokrātisku Latvijas valsti.
18. novembrī piecus gadus pēc Latvijas valsts pasludināšanas uz Daugavmalu atnācis Vecais – pārnācējs bēglis ar savu dēliņu un meitiņu. Viņš rāda bērniem bijušo kauju vietas un stāsta par tautas izciesto postu, par bailēm un uzvaru pār tām, par kopīgo cīņu, kas vainagojusies ar savas valsts izcīnīšanu.
Šis poēmas “Daugava” izdevums papildināts ar literatūrzinātnieces Daces Lūses priekšvārdu.
1984 (Džordžs Orvels)
Lasāmgrāmata paredzēta vidusskolai.
Džordžs Orvels (George Orwell, 1903–1950) ir viens no izcilākajiem angļu 20. gadsimta rakstniekiem. Viņa ievērojamākie darbi ir romāns “1984” un politiskā alegorija “Dzīvnieku ferma” (1945), kuri nav zaudējuši aktualitāti arī mūsdienās. Dž. Orvels atzinis, ka viņa romāni faktiski ir vērsti pret jebkuru totalitāru režīmu, kas ierobežo indivīda brīvību.
Brīdinot par iespējamo nākotni, Džordžs Orvels romānu “1984” sācis rakstīt 1945. gadā, un tas ticis publicēts 1949. gadā. Romānā attēlotajā pasaulē nepastāv vārda un domas brīvība; ir tikai trīs izdomātas, karojošas, totalitāras valstis ar neierobežotu partijas varu, kuras nemitīgi kontrolē savu pavalstnieku domas un darbus.
“Vecās civilizācijas apgalvoja, ka esot dibinātas uz mīlestību vai taisnīgumu. Mūsu civilizācija dibināta uz naidu.
Mūsu pasaulē nebūs citu emociju kā tikai bailes, niknums, uzvaras līksme un sevis nicināšana. Visu citu mēs iznīcināsim pilnīgi...
Neviens vairs nedrīkst uzticēties sievai, bērnam vai draugam. Taču nākotnē sievu un draugu nemaz vairs nebūs. Bērnus mātēm atņems tūlīt pēc piedzimšanas, kā vistai atņem olas. Dzimumdziņa būs iznīcināta. Radīšana kļūs periodisks pienākums, formalitāte, līdzīga pārtikas kartīšu atjaunošanai. Orgasmu mēs novērsīsim. Mūsu neirologi pie tā jau strādā. Nebūs citas uzticības kā tikai uzticība partijai. Nebūs citas mīlestības kā tikai mīlestība pret Lielo Brāli. Nebūs smieklu, vienīgi triumfāli smiekli par sakautu ienaidnieku. Nebūs mākslas, rakstniecības, zinātnes. Kad būsim visspēcīgi, mums zinātnes vairs nevajadzēs. Nebūs atšķirības starp skaistumu un neglītumu. Vairs nebūs zinātkāres un dzīvesprieka.”
No angļu valodas tulkojis Valdemārs Kārkliņš.
Dzīvnieku ferma (Džordžs Orvels)
Lasāmgrāmata paredzēta vidusskolai.
Romānā “Dzīvnieku ferma” attēlotais gados jaunākiem lasītājiem varētu šķist neiedomājams, neiespējams absurds, tomēr tiem, kas piedzīvojuši padomju laiku, – precīzs tālaika būtības atspoguļojums, tiesa, groteskā formā.
Romāns, kas pirmo reizi tika izdots 1945. gada 17. augustā Londonā, tiek uzskatīts par slavenāko jebkad uzrakstīto politisko alegoriju un nav zaudējis savu aktualitāti arī šodien. Kopš tā laika romāns piedzīvojis neskaitāmus izdevumus, tas ierindots starp 100 labākajiem angļu valodā sarakstītajiem romāniem, kas izdoti laikposmā no 1923. līdz 2005. gadam. Džordža Orvela “Dzīvnieku ferma” padomju bloka valstīs bija aizliegta, tāpēc to slepus nodeva no rokas rokā.
Šim izdevumam vāka noformējumā izmantots Kārļa Smiltēna zīmējums, kas rotāja “Dzīvnieku fermas” latviešu izdevuma vāku, kas tika izdots 1954. gadā Lielbritānijā.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
Pagalma enciklopēdija jeb Kas tad tas? (Agnese Vanaga, Agate Lielpētere)
Lasāmgrāmata paredzēta sākumskolai un pamatskolai.
Grāmatas galvenais varonis ir kaķis – cēls šķirnes kaķis ar īpašu raksturu un augstu pašapziņu. Tieši viņš ir tas, kurš lasītājam izstāsta par pupuķi, zivju gārni, odzi, sikspārni, skudrām, vāveri, ezi, kurmi, bebru un citiem, jo viņam ir tas gods, prieks vai – gluži otrādi – nepatīkams pārsteigums ar šiem dzīvniekiem sastapties. Autorei izdevies interesantus, maz zināmus faktus ietērpt dzirkstošos, asprātīgos dialogos un vārdu spēlēs, kas pārsteigs ne tikai bērnus, bet arī priekšā lasošos pieaugušos. Ne vien britu īsspalvainajam, bet arī ikvienam no sastaptajiem dzīvniekiem piemīt savs īpašais raksturs, ko autorei izdevies atklāt gan ar nedaudz piparotu ironiju, gan labdabīgu humoru.
Grāmatu ilustrējusi māksliniece grafiķe un grafikas dizainere Agate Lielpētere. Teksts un ilustrācijas veido veiksmīgu tandēmu – māksliniecei un autorei sakrīt humora izjūta, līdz ar to komiksu stilā ieturētie zīmējumi pārtver un turpina tekstā risināto domu.
Grāmata radās, pavadot lēnas un nesteidzīgas dienas dabā ar bērniem. Uz viņu nebeidzamajiem jautājumiem bija jāmeklē atbildes. Kādēļ dēle man piesūcās? Kāpēc tētis dusmojas par kurmja rakumiem? Kāpēc zivju gārnis baidās no mums? Pavisam parastā pagalmā, izrādās, ir tik daudz dzīvu radību, ja esi kluss un vērīgs – kā kaķis.
Šis ir stāsts par pilsētnieka satikšanos ar dabu. Par britu zilpelēko kaķi, kura saimnieki izlemj pārcelties no pilsētas dzīvokļa uz lauku māju. Pavisam parastajā pagalmā ir tik daudz neparastā – slieka, kura nenomirst, ja to pārcērt uz pusēm; mušas, kurām ir garšas sensori uz kājām; ezis, kuram nedrīkst dot pienu; vāvere, kuras migai vienmēr ir divas izejas. Grāmatas stāsti ir kā nelieli soļi tuvāk dabai, no kuras mēs ar katru paaudzi nedaudz vairāk atsvešināmies.
Agnese Vanaga
Viss smieklīgais ir detaļās! Kā māksliniecei un ilustratorei man ir sevišķi svarīgi būt vērīgai, ieraudzīt to, kas neiedziļinoties paliek nepamanīts. “Pagalma enciklopēdija”, manuprāt, ir lielisks palīgs šīs maņas uzlabošanai. Pirms meklēt papagaiļus, jāierauga un jāiepazīstas ar vietējo ezera gulbi!
Agate Lielpētere
Digitālā detoksikācija (Vitālijs Rakstiņš)
Lasāmgrāmata paredzēta pamatskolai.
Pasakai nedaudz līdzīgo stāstu “Digitālā detoksikācija” sarakstījis Vitālijs Rakstiņš, drošības eksperts ar daudzu gadu pieredzi Aizsardzības un Iekšlietu ministrijā, NATO štābā, diplomātiskajā dienestā Apvienotajā Karalistē un Ukrainā; viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un docētājs, kā arī bērnu grāmatu un izglītojošo spēļu autors.
Šis stāsts vēsta par četriem pusaudžiem, kuri ir spiesti veselu mēnesi pavadīt meža būdiņā bez jebkādas pieejas tehnoloģijām, kas viņiem ir tik ļoti ierastas. Viņu pārdzīvojumi uzskatāmi atklāj, kādas var būt digitālās atkarības un iespējamās noziedzības sekas. Pusaudžu pieredze internetā bija kļuvusi pavisam nelāga, un viņiem nepieciešams laiks, lai pārvērtētu savu rīcību un kļūdas.
Stāsts kalpo par brīdinājumu. “Jūs dzīvojāt tiešsaistē kā spēlē, pilnībā neapdomājot sekas. Bet, redziet, viss, ko jūs darāt digitālajā pasaulē, vienmēr atgriezīsies un vajās jūs reālajā dzīvē. (..) Jūsu atkarība no interneta bija iemesls, kāpēc jūs pārkāpāt likumus. Nolūks jūsu trimdai bija dot iespēju no jauna atklāt patiesās dzīves bagātību. Tas pat nebija sods. Tā bija iespēja restartēt savu domāšanu, sākt dzīvot īstu dzīvi,” izraidījuma beigās jauniešiem saka policists Māris.
V. Rakstiņa grāmata domāta sarunai tiklab ģimenē, kā arī klasē par digitālo drošību, izaicinājumiem un briesmām, kuras mūsdienu jauniešiem rada pārmērīga iesaiste interneta pasaules nepārredzamajos labirintos. Autors to iesaka kā palīglīdzekli sociālo zinību un klases stundās, lai diskutētu par tematiem, kuru aktualitāte mūsdienās nav noliedzama un ignorējama.
